Entuziasms ir liels, kad dodies pastaigā pa mežu: sūnainā, ar eglēm aizaugušā izcirtumā ir daudz cūku sēņu. Toties nogriežot prieks ir aptumšojies, jo saskarnes kļūst zilas. Vai tas ir toksisks dubultnieks?
Ja sēne nospiežot kļūst zila, tā nav cūku sēne
Porcini sēnes nemaina krāsu
Faktiski cūku sēnes nemaina krāsu nedz griežot, nedz arī tad, ja uz bālganām līdz dzeltenīgi zaļām caurulītēm tiek piespiests. Ja savukārt tūbiņas un saskarnes, pieskaroties, uzreiz kļūst zilas, visticamāk, tas ir kastaņu baravikas, kas arī ir ēdams un ļoti līdzīgs cūku sēnei. Zilās krāsas reakcija rodas no dzeltenām krāsvielām pārvēršoties zilā, pakļaujot atmosfēras skābekli. Tāda pati reakcija būs arī raganu baravikas un sarkankājainās baravikas, kuras arī ir ēdamas.
kastaņu baravikas
Lapu koku mežos, īpaši skujkoku mežos zem eglēm, kastaņu baravikas ir izplatītas. To bieži pavada savvaļas mellenes. Pretstatā smalki samitrinātajam sēņu kātiņam, kastaņu baravikai ir brūnganas gareniskās šķiedras. Taču esiet piesardzīgs: šī sēne savā brūnajā cepures ādā uzglabā toksiskus smagos metālus, piemēram, radioaktīvo cēziju. Tāpēc sēnes nevajadzētu ēst pārāk bieži, it īpaši Vācijas dienvidos.
Pārslveida raganu baravikas
Ar savu nosaukumu un tipiskajām sarkanās krāsas caurulītēm šī sēne norāda uz toksicitāti, kuras tai nav. Tā vietā tā ir izcila ēdama sēne, kas dažos aspektos pat ir pārāka par cūku sēnēm: pārslveida raganu baravikai reti uzbrūk tārpi. Līdzīgi kā cūku sēne, tā dod priekšroku dižskābardis un egle, bet aug gandrīz tikai nabadzīgā, smilšainā augsnē. Sūnas un melleņu nezāle ir uzticami šādu augsnes apstākļu indikatori.
Sarkankājainā baravika
Sarkankājainā baravika ir garšīga sēne, kas sastopama daudzos lapu koku mežos līdz vēlam rudenim. Taču līdzi vajadzētu ņemt tikai jaunus īpatņus, jo vecākos nereti skar indīgais zelta pelējums. Invāziju var atpazīt pēc tā, ka dzeltenās caurulītes vai vāciņš ir pārklātas ar samtainu, bālganu līdz dzeltenu pelējuma slāni.
Sajaukšanas risks ar žults baraviku
Žults baravikas ir arī ļoti līdzīgas cūku baravikas, kas nav indīgas, bet ļoti rūgtas. Cūkas sēnei ir bālgans sietiņš, īpaši kātiņa augšdaļā, bet žaunu baravikai brūns. Ja rodas šaubas, atrastajā sēnē var rūpīgi iegriezt ar nazi un nolaizīt ar mēli: Neindīgā žults baravika attaisno savu nosaukumu – garšo pēc rūgtās žults!
padomi
Sēņojot, atceries, ka no meža drīkst izvest tikai nelielu daudzumu savām vajadzībām.