Pelašķi (Achillea millefolium) jau senajā Grieķijā tika novērtēti kā brūču dziedināšanas augs un daudzus gadsimtus tika apzināti kultivēti kā ārstniecības augs klosteru dārzos. Arī mūsdienās šis augs var kalpot kā maigs līdzeklis un kā veselīgs uztura bagātinātājs.
Vasaras vidus ir labākais laiks pelašķu novākšanai
Pareizas vietas izvēle ražas novākšanai
Dabā pelašķi bieži sastopami pa ceļam, kur tie krīt acīs. Taču šeit pastāv ne tikai briesmas, ka augi lopbarības pļavu malās tiek piesārņoti ar mēslojumu un pesticīdiem. Bieži vien var arī gadīties, ka augi ir piesārņoti ar brīvā dabā turētu vai izvestu suņu mantojumu. Savukārt, ja daudzgadīgā pelašķa ir audzēta saulainā vietā savā dārzā, tad to ir mazāka iespēja sajaukt ar dažkārt indīgajiem dubultniekiem.
Labākais laiks ražas novākšanai
Ēteriskās eļļas pelašķu ziedos un lapās visvairāk koncentrējas Jāņos. Atšķirībā no dažiem citiem garšaugiem, pelašķus var nopļaut līdz vajadzīgajam ražas daudzumam pusdienas karstumā. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad vēlaties izžāvēt augu daļas vēlākai lietošanai. Novācot ražu, vienmēr nogrieziet apmēram rokas platumu virs zemes, lai ļautu augiem atgūties pēc griezuma un ataugt. Gada laikā var noplūkt arī atsevišķas lapas no spēcīgiem augiem, lai izsmalcinātu zupu un citu ēdienu aromātu.
Pareizi žāvējot pelašķus
Pelašķu ziedus un lapas var izmantot arī svaigas tējas pagatavošanai un sēžamajām vannām. Tinktūras var pagatavot krājumu veidošanai, vai arī noteiktus daudzumus var žāvēt uzglabāšanai. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt, ir no sausā dienā nopļautā pelašķa sasiet mazus garšaugu pušķus un izkārt tos otrādi labi vēdināmā, bet nosegtā vietā. Dažkārt žūšanas laikā augu daļas ir jāpagriež no pušķu iekšpuses uz āru, lai panāktu vienmērīgu žūšanu bez pelējuma vai puves.
padomi
No svaigiem pelašķu ziediem vasaras vidū var pagatavot atsvaidzinošu zāļu limonādi, atstājot ziedus uz nakti ūdens krūzē kopā ar cukuru un citronu sulu.