Āmuļi noslēpumaini aug dažādu koku sugu vainagos. Pusparazītiskās sugas, kas pēc izskata atgādina milzu putnu ligzdas, var sasniegt līdz pat metra diametru, un tās izplata dažādi putni. Āmuļus var viegli pavairot arī pats.
Āmuļus var kultivēt mērķtiecīgi – taču tas kaitē kokiem
Kā vairošanās notiek dabā?
Daži putni ēd galvenokārt baltās āmuļa ogas un pēc neilga laika izdala nesagremojamās sēklas. Šeit īpaši ievērības cienīgs ir āmuļu strazds. Citi putni, piemēram, melngalvīte, ēd tikai mīkstumu un no knābja nokasa lipīgās sēklas. Tādā veidā tie paliek tieši uz koka.
Kad sēklas ir pievienotas kokam, tajās esošie embriji var dīgt. Vispirms veidojas sūkšanas auklas, pēc tam primārās un iegrimušās saknes, kas caur mizu ieaug kokā līdz pat koka ceļiem. Tikai tad āmuļi sāk augt uz āru. Taču paies vairāki gadi, līdz tā sasniegs cienījamu izmēru un parādīs pirmos ziedus.
Kuri koki ir vislabākie pavairošanai?
Katrai no trim āmuļu pasugām ir īpaši saimniekkoki, kā redzams no sugu nosaukumiem: egļu āmuļi, priežu āmuļi un lapu āmuļi. Lapu āmuļi labprāt aug uz ābelēm, liepām, skābardēm, papeles, alkšņiem un bērziem.
Āmuļi var dzīvot līdz 70 gadiem un sasniegt apmēram vienu metru diametru. Pēc aptuveni 30 gadiem zaru, kas tiek uzskatītas par indīgām, garums ir aptuveni 50 centimetri. Nākamreiz griežot āmuļa zariņu, paturiet to prātā.
Īsumā par būtiskāko:
- Audzēšana salīdzinoši vienkārša
- aug lēni, apmēram vienu pumpuru gadā
- dzīvo līdz 70 gadiem
- pirmā ziedēšana tikai pēc vairākiem gadiem (6 līdz 7)
- ne visi koki ir piemēroti pavairošanai
- “labie” saimniekkoki: ābele, skābardis, alksnis, papele, liepa
- palēnina augšanu un samazina saimniekkoku ražu
padomi
Kā likums, saimniekkoki no āmuļiem nemirst. Taču, ja invāzija ir ļoti smaga, bojājumi var būt tik lieli, ka saimnieks iet bojā.