Egle ir pazīstama un iemīļota kā Ziemassvētku eglīte, bet bieži tiek pieminēta arī saistībā ar meža atmiršanu. Bieži vien par šo nāvi atbild mizgrauzis, taču pie vainas ir arī lielās monokultūras mežos.

Veselīga egle, kas ir labi kopta piemērotā vietā, reti cieš no kaitēkļiem un parasti saglabājas vesela un izturīga daudzus gadus. Tomēr barības vielu trūkums un/vai mitruma trūkums var novājināt egli tikpat daudz kā aizsērēšana, padarot patogēniem vieglāk spēlēties ar koku.
Kādas slimības var rasties eglē?
Eglē salīdzinoši bieži sastopamas divas slimības: Omorika mirstība un sarkanā puve. Tomēr Omorika mirstība skar ne tikai serbu egli (bot. Picea omorika), kā norāda nosaukums, bet arī citas sugas, bet galvenokārt jaunus kokus.
Sarkano puvi parasti var atpazīt tikai ļoti vēlu, jo sēne izplatās no iekšpuses. Par šo slimību ir atbildīga sakņu sēne Heterobasidion annosum. Egle kļūst sapuvusi no serdes un galu galā pilnībā nomirst.
Vai egle bieži cieš no kaitēkļiem?
Visizplatītākais uz egles sastopamais kaitēklis, iespējams, ir mizgrauzis, bet Sitkas egļu laputis bieži nomoka arī skujkokus. Adatas pirms nokrišanas kļūst brūnas. Egļu žults laputu var kontrolēt ar labvēlīgu kukaiņu palīdzību.
Vai slimu egli var izglābt?
Glābt slimu egli praktiski iespējams tikai sākotnējā stadijā. Tā kā daudzi simptomi sākumā ir diezgan neuzkrītoši, bieži vien ir par vēlu veikt palīdzības pasākumus. Turklāt daži līdzekļi kaitēkļu vai sēnīšu infekciju apkarošanai ir kaitīgi videi. Tāpēc tā lietošana ir rūpīgi jāapsver. Tomēr, kamēr mājas aizsardzības līdzekļi sola labus rezultātus, tie jālieto.
Iespējamās egles slimības un kaitēkļi:
- mizgrauzis
- egļu žults laputis
- Omorika mirst
- sarkanā puve
- Sitkas egļu laputis
padomi
Ja savā eglē atklājat kaitēkļu invāziju vai slimības simptomus, nekavējoties jārīkojas, pretējā gadījumā koku vairs nevarēs glābt.