Pavasarī un rudenī savvaļas ķiršus var būt grūti atšķirt no citiem lapu kokiem un īpaši no saldajiem ķiršiem. Papildus šķērssvītrainajai un melnīgajai mizai lapas var skaidri norādīt uz putnu ķiršu.
jūsu pamata forma
Savvaļas ķiršu lapotne atrodas uz zariem alternatīvā secībā. Tas ir pieskrūvēts pie asna un parasti parādās kopā ar ziediem maija sākumā/vidū.
Pēc tam, kad lapas ir izcēlušās no salocītā pumpuru slāņa, tiek atklāta to vienkāršā forma. Tie ir sadalīti kātiņos un lapu plātnēs. Tie pielīp pie 2 līdz 7 cm gara un bez apmatojuma kāta. Tam ir divi sarkanīgi nektāra dziedzeri augšējā galā. Šie dziedzeri kalpo, lai piesaistītu skudras, kas ēd uz lapām nepatīkamus kāpurus.
Turklāt putnu ķiršu lapas ir:
- mazāks nekā saldais ķirsis
- 3 līdz 15 cm garš un 2 līdz 7 cm plats
- olveidīgs līdz eliptisks
- ilgi smails
- raupja, dubulta un neregulāri robaina malā (zobi vērsti uz priekšu)
- tievs un ļengans
- ķīļveida līdz noapaļotam pie pamatnes
Jūsu krāsa(-as) visa gada garumā
Savvaļas ķiršu lapu izskats gada laikā mainās. Kad tie sadīgst, galvenās un 1 cm garās sānu lapas ir sulīgi zaļas un ļoti spīdīgas.
Vasarā lapas iegūst laima zaļu krāsu. Lapu apakšdaļai ir gaišāka krāsa. Viņa izskatās gaiši zaļa. Turklāt uz mazajām vēnām to klāj mīksti matiņi. Savukārt augšpuse ir kaila, spīdīga un nedaudz saburzīta.
Rudenī lapu seja piedzīvo vēl vienas izmaiņas. Tad tas iegūst spilgtas krāsas starp dzeltenu, oranžu un ugunīgi sarkanu. Pēc nokrišanas oktobrī lapotne ātri sadalās.
padomi un triki
Tāpat kā augļi un ziedi, lapas nav toksiskas un ēdamas. Viņiem ir smalks ķiršu aromāts. Tie ir visgaršīgākie tikko diedzēti.