Nosaukums "Alveja" mūsdienās ir pazīstams lielākajai daļai cilvēku. "Vera" latīņu valodā nozīmē "patiess", nosaukums apzīmē īstu alveju. Citi mazāk zināmi nosaukumi ir Aloe barbadensis Miller, Aloe vulgaris, Aloe chinensis.

Alveja ir izmantota kā ārstniecības augs tūkstošiem gadu

Nosaukums "Aloe vera" apzīmē visu Aloe ģints. Tomēr tas sastāv no vairākiem simtiem sugu, kas ietver dekoratīvos, derīgos un ārstniecības augus, kas izskatās atšķirīgi. Izņemot alveju (arī Aloe barbadensis Miller), savvaļas alvejas ir aizsargājamas sugas.

izcelsme un vēsture

Alveju jau senos laikos izmantoja kā ārstniecības augu. Tās lapas galvenokārt izmantoja ādas kopšanai un ādas slimību ārstēšanai. Mūsdienās alveja ir visuresoša kā daudzu kosmētikas līdzekļu sastāvdaļa, kā arī dažādu pārtikas produktu sastāvdaļu sarakstos.

Alveja ir izturīgs un mazprasīgs augs, jo tā izcelsme ir Āfrikas tuksnešainajos reģionos. Audzēšanas platības sniedzas no Eiropas līdz Āfrikai un Āzijas līdz Centrālamerikai. Vācijā pret salu jutīgo alveju audzē kā telpaugu saulainām vietām.

augu portrets

Īstas alvejas raksturīgās iezīmes ir:

  • lancetiskas, gludas, spīdīgas lapas, kas sašaurinās līdz punktam un kurām malās ir ērkšķi,
  • rozetes formas lapu izvietojums,
  • plaukstoša, bezkāta augšana,
  • augstas ziedkopas ar dzelteniem, sarkaniem vai oranžiem ziediem,
  • Augstums un platums apmēram 30-60 cm.

uzturēšana un pavairošana

Aloe vera var kultivēt normālā istabas temperatūrā visu gadu. Svarīga ir viegla vieta un labi drenēta augsne. Lapu sukulentam nepieciešams maz ūdens un gandrīz nekāda mēslojuma. Regulāra pārstādīšana svaigā augsnē un vasaras uzturēšanās ārā ir laba siltumu mīlošajam augam. No apmēram trīs gadu vecuma augi veido atvases, kuras var izmantot pavairošanai.

padomi

Regulārai lapu novākšanai ir divas priekšrocības. No vienas puses, no tā iegūto želeju var izmantot ādas un matu kopšanai. Savukārt alvejas augs tiek atjaunots, nogriežot ārējās lapas. No auga centra izaug jaunas lapas.

Kategorija: