No pavasara līdz rudenim uz ūdensrožu lapām un ziediem klīst visa veida kukaiņi. Lielākā daļa no tiem ir pilnīgi nekaitīgi. Bet dažas sugas ir tik rijīgas, ka nopietni apdraud šo ūdensaugu dzīvi.

ūdens utis
Utis mīl visas ūdensrozes auga daļas, taču tās dod priekšroku peldošo lapu apakšpusei. Viņu sūkšanas aktivitāte nozīmē, ka drīz parādīsies spilgti plankumi. Turklāt lapas čokurojas. Ūdensrozes laputis ir no tumši zaļas līdz melnai krāsai un apmēram 1-2 mm garas.
Jācīnās ar ūdensrozes utīm, jo to medusrasa aizsprosto lapu stomatītus, kas savukārt veicina sēnīšu saslimšanas. Tā kā jebkurš ķīmiskais ierobežošanas pasākums var būtiski izjaukt ekoloģisko līdzsvaru dīķī, no tā noteikti vajadzētu izvairīties. Tā vietā mēs iesakām:
- manuāla utu noņemšana
- Izsmidziniet ar ūdens strūklu
- Aplej ar kosa buljonu
padomi
Smagi skartās lapas jānogriež un jāizmet. Ja nepieciešams, slimie īpatņi ir pilnībā jāizņem no dīķa, lai invāzija neizplatītos tālāk.
Ūdensrozes lapu vabole un tās kāpuri
Pati vabole gandrīz nekaitē ūdensrozēm, savukārt tās kāpuri savā rijībā nezina robežas. Tie ir tie, kas ēd lapas kailas. Vispirms nokasa lapas virsmu, vēlāk parādās caurumi. Ļoti reti tiek ietekmēti arī ziedi.
No maija var sagaidīt invāziju. Pēc tam ūdensrozes lapu vaboles izdēj daudzas olas ūdensrozes lapu augšpusē, no kurām dažu dienu laikā izšķiļas kāpuri. Šeit ir daži galvenie dati:
- Vaboles ir pelēkbrūnas
- apmēram 6-8 mm garš
- Olas ir dzelteni brūnganas
- to diametrs ir aptuveni 2 mm
- Kāpuri ir tumši brūni, apakšā dzeltenīgi
Savākt atklātās vaboles un kāpurus ar rokām, iznīcināt sajūgus. Spēcīgi inficētās lapas pilnībā jānoņem un jāizmet.
Vairāk kaitēkļu
Pastāv arī risks, ka ūdensrozes lapas un stublājus apēdīs citi kaitēkļi. Piemēram, no 2,5 cm gariem, sākotnēji zaļajiem, vēlāk pelēcīgiem ūdensrozes urbuma (ūdenstauriņa) kāpuriem. Jau martā smailie dubļu gliemeži un moskītu kāpuri var nodarīt postījumus.
Novērst un kontrolēt
Tā kā ķīmiskā kaitēkļu kontrole var nodarīt būtisku kaitējumu citiem dīķu iemītniekiem, galvenā uzmanība jāpievērš profilakses pasākumiem un savlaicīgai atklāšanai. Piemēram, spēcīgas vietējās šķirnes ir mazāk jutīgas nekā tropiskās sugas. Optimāla kopšana arī padara ūdensrozes izturīgākas. Turklāt regulāri pārbaudiet savus augus, lai atklātu iespējamos kaitēkļus, lai, veicot piemērotus pasākumus, agrīnā stadijā varētu apturēt to izplatīšanos.