Pieņemot lēmumu par konkrētu ābolu šķirni, dažkārt jau ir noteikti tādi parametri kā izmērs un augšanas ātrums. Tomēr, pareizi kopjot, katru koku augšanas fāzē var ietekmēt.

Lēnāka izaugsme agrīnā dzīves posmā

Ja domājat pats izaudzēt ābeli no serdes, jums būs jābūt pacietīgam. Jaunībā ābeles aug salīdzinoši lēni, pat ja tās pārtop savvaļā. No otras puses, komerciāli pieejams koks, kas jau ir uzpots kā pusstumbrs vai standarts, parasti ir aptuveni četrus līdz sešus gadus vecs. Ābolus no šāda koka var novākt arī attiecīgi agrāk, ja tas ir izvēlēts atbilstoši attiecīgajai vietai.

Nepareizas atrašanās vietas un šķirnes apgrūtina attīstību

Optimāli attīstīties varēs tikai koks, kas ir klimatiski pielāgots konkrētai vietai. Daudzas pārtikas tirdzniecības šķirnes būtu diezgan nepiemērotas audzēšanai šajā valstī, tāpēc no šiem āboliem serdes vākt nav īsti vērts. Ja jūsu dārzu ieskauj augsti tūju dzīvžogi vai kas tamlīdzīgs, gaišām un labi vēdināmām koku galotnēm vajadzētu izmantot standarta ābeles. Tie atrodas koku vainagā virs dzīvžogiem, un tāpēc vējš pēc lietus tos var viegli izžāvēt. Ēnainās un mitrās vietās var būt noderīgas šķirnes ar izturību pret miltrasu un citām sēnīšu slimībām, tostarp:

  • Reinu pupiņu ābols
  • Svītrainais kardināls
  • Gdaņskas Kantaple
  • melba
  • Golden Delicious
  • Džeimss Grīvs

Gadalaiku evolūcija

Labākais laiks ābeles stādīšanai ir rudenī, kad visas lapas ir nobirušas. Pēc ziemas ābeļu ziedi parādās tikai martā un aprīlī, pirms zaros uzdīgst lapas. Ja februārī un martā nav veikta pietiekama atzarošana, to var labot ar vasaras apgriešanu.

padomi un triki

Mērķtiecīga atzarošana var tik ļoti ietekmēt ābeles attīstību, ka tā kļūst par režģi vai pundurkociņu.

Kategorija:

Koki