Viedokļi atšķiras par arbūzu (Citrullus lanatus) klasificēšanu kā augli vai dārzeņus. Interesanti, ka šī klasifikācija oficiāli nav balstīta uz augļa garšu.
Arbūza izcelsme
Arbūza botāniskā izcelsme ir Āfrikā, kur joprojām ir savvaļas formas, ko sauc par Tsamma meloni. Taču mūsdienās ekonomiski nozīmīgās arbūzu šķirnes, piemēram, Sugar Baby vai Crimson Sweet, pēc garšas stipri atšķiras no savvaļas radiniekiem. Savvaļas formu mīkstums negaršo tik saldi kā mums zināmajām kultivētajām šķirnēm. Drīzāk daudzos tropu un subtropu reģionos bija ierasts lielās arbūza sēklas samalt miltos un izmantot maizes cepšanai. Eiropā sezonas laikā no maija līdz septembrim arbūzi lielākoties nāk no šādām valstīm:
- Spānija
- Ungārija
- Turcija
- Izraēla
- Irāna
Arbūzs kā viengadīgs augs
Daudzi cilvēki klasificē arbūzus kā augļus, nevis dārzeņus saldās garšas un novietojuma lielveikala plauktā dēļ. Vācijā arbūzus parasti ēd kā atsvaidzinošu desertu Jāņos. Tomēr atšķirība ir pareizi veikta, pamatojoties uz pilnīgi citu kritēriju. Tam ir svarīgi, lai melones būtu ne tikai cieši saistītas ar gurķiem, bet arī augtu uz viengadīgiem augiem tāpat kā citi dārzeņi. Ražas novākšanas laikā arbūza stīgas atmirst starp augļiem, un nākamajā sezonā no augļos esošajām sēklām tiek izaudzēti jauni augi dārzam. Patēriņš kā deserts vai sāļš garnīrs šai klasifikācijai nav svarīgs, galu galā, pateicoties nogatavošanās uz daudzgadīgiem augiem, arī olīvkoka augļi tiek pareizi uzskatīti par augļiem.
Saldās un sāļās arbūzu šķirnes
Visā pasaulē arbūzus bauda ne tikai kā saldu augļu atspirdzinājumu. Krievijā garšvielu marinētu arbūzu receptes ir ļoti populāras kā dārzeņu garnīrs ar ilgu kalpošanas laiku.
padomi un triki
Arbūzu sēklas var ēst arī kā garšīgu uzkodu, ja tās apgrauzdē pannā kā saulespuķu sēklas un pievieno nedaudz sāls.