Ne visas pļavas ir vienādas: atkarībā no augsnes sastāva un izmantošanas veida dažādās pļavas ļoti atšķiras pēc tajās augošajiem augiem. Galu galā, ganībās esošie dzīvnieki nevar zelt katrā pļavā, un ir spēkā arī dažādas kopšanas vadlīnijas. Tas, kas ir piemērots liesai pļavai, var kaitēt bagātai pļavai.

Kas ir trekna pļava?

Trekna pļava, kā norāda nosaukums, ir pļava ar "treknu" - tātad barības vielām bagātu - augsni. Augsnei raksturīgs augsts slāpekļa saturs, kas ļauj attīstīties ātri augošām zālēm un ziediem. Šī iemesla dēļ treknajā pļavā atrodami spēcīgi konkurētspējīgi augi, kas savas straujās augšanas dēļ izspiež citus, jutīgākus augus. Tas nozīmē, ka Fettwiese ir viens no sugām diezgan nabadzīgajiem biotopiem. Šāda veida pļavas var atrast reģionos, kur ainava ir intensīvi izmantota - no vienas puses, jo ar nokrišņiem un gruntsūdeņiem izlietotais mēslojums baro arī neapaugļotas pļavas, un, no otras puses, daudzi lauksaimnieki pļavas izmanto kā ganības un tāpēc - pielāgots ganību dzīvnieku vajadzībām - mēslot tos mērķtiecīgi.

Tipiski treknās pļavas augi

Bagātās pļavas var atpazīt pēc trim tipiskiem ziediem, jo uz barības vielām bagātās augsnes plaukst margrietiņas, pienenes un dažāda veida āboliņš. Vasaras sākumā šīs pļavas jau no tālienes var atpazīt pēc spilgti dzeltenās krāsas, kad zied pienenes. Savukārt baltās (un, starp citu, ļoti garšīgās) margrietiņas plaukst labāk, jo biežāk pļava tiek pļauta. Turklāt var atrast ātri augošas zāles, piemēram, gailene, airene, airene, kā arī gludās un zeltainās auzas. Citi tipiski augi ir:

  • Pelašķi (Achillea millefolium)
  • Lauka suņu kumelīte (Anthemis arvensis)
  • Pļavas zvaniņš (Campanula patula)
  • Parastā vīgrieze (Centaurea jacea)
  • Pļavas margrietiņa (Leucanthemum ircutianum)
  • Plantain (Plantago lanceolata)
  • Lielā skābene (Rumex acetosa)

piemēram,

  • Bluegrass (Alopecurus)
  • Parastā saldā zāle (Anthoxanthum odoratum)
  • un pļavas auzene (Festuca pratensis) .

Treknā pļava bieži kalpo kā liellopu ganības

Treknās pļavas augstais barības vielu saturs nodrošina to, ka tajā augošie augi ir ļoti bagāti ar olbaltumvielām un līdz ar to optimāli noteiktu ganību dzīvnieku – īpaši liellopu – barošanai. Šī iemesla dēļ treknās pļavas tiek īpaši mēslotas, lai tās kalpotu kā liellopu ganības. Īpaši no tā gūst labumu slaucamās govis, jo jo treknākas ganības, jo krēmīgāks piens. Turklāt pļava tiek pļauta vismaz trīs reizes gadā, lai sagatavotu sienu ziemai. Taču treknā pļava nav piemērota katram ganāmajam dzīvniekam. Zirga organismu, piemēram, pilnībā nomāc augstais proteīna saturs – kā stepju dzīvniekiem zirgiem mēdz būt vajadzīgas niecīgas pļavas. Savukārt aitas var ganīties treknās pļavās, ja tām tiek dota pietiekama rupjā lopbarība (t.i., šķiedraina zāle).

Uzturēt treknu pļavu

Bagātīgās pļavas jāpļauj vismaz trīs reizes gadā, jo tajās augošie augi ir ļoti strauji augoši. Taču alternatīvi šādu pļavu var izmantot arī kā ganības, kam savukārt vienlaikus ir dabiskā mēslojuma priekšrocība – govju un aitu kūtsmēsli nodrošina nepieciešamo barības vielu atgriešanos augsnē. Tā kā tipiskie eļļas pļavu augi ir ļoti patērējoši un izsūc barības vielas no augsnes, eļļas pļavas ir regulāri jāmēslo – pretējā gadījumā augsne izžūst. Mēslojumu var veikt ar mākslīgo vai dabīgo mēslojumu (piemēram, šķidro mēslojumu).

padomi un triki

Ja atrodat kādus skābās augsnes indikatoraugus (piemēram, skābenes, smecerniekus vai neskaitāmas margrietiņas), pļava jākaļķo vai nu pavasarī, vai rudenī.

IJA

Kategorija:

Garšaugi