Pansijas ir vijolīšu ģints daudzveidīga kolektīva suga. Dārza lielziedu pansijas parasti ir divgadīgas, bet ragainās vijolītes ir daudzgadīgas. Daudzas altu sugas vairojas pašsējas vai stolonu ceļā.

Savvaļas pansijas, lauka pansijas, dzeltenās vijolītes un citas altu sugas savvaļā aug laukos un pļavās mērenajā Eiropā un Āzijā, tostarp kalnos. Dabā tie sastopami trīs krāsās:
- zili violets,
- dzeltens vai
- Balts.
Vairākas altu sugas tika izmantotas, lai audzētu dārza pansijas ar samtainiem, vienkrāsainiem vai daudzkrāsainiem, arī plankumainiem, svītrainiem, raibiem vai apmales ziediem.
Viengadīgas un divgadīgas altu sugas
Vispār populārās un plaši izplatītās dārza pansijas ir viengadīgi vai divgadīgi augi. Tos sēj vasarā, un pirmie ziedi nāk tā paša gada rudenī. Bargās ziemās ar pastāvīgām salnām augi var nomirt. Maigās ziemās tie zied līdz nākamajai vasarai. Pēc tam viņi ieiet iekšā. Labvēlīgā vietā dārza pansijas var savvaļā augt dārzā. Viņi labi sadzīvo ar daļēji ēnainu vietu, citādi ir diezgan taupīgi kopšanas un ieraduma ziņā. Sēšanu var veikt ārā vasarā vai rudenī.
Daudzgadīgo altu sugas
Tās galvenokārt ietver ragainās vijolītes, kuras sauc arī par mini pansionītēm. Tās ir daudzgadīgas, viegli smaržīgas ziemcietes ar ilgu ziedēšanas periodu. Ziedi saritinās tikai stiprā salnā un atkal atveras, kad ir atkusnis, bieži visu ziemu. Ragainajām vijolītēm ir visas krāsas, arī tādas ar gandrīz tīri melniem ziediem, piem. B. Mollija Sandersone.
Ragainajām vijolītēm patīk akmeņaina zeme, jo tās dabiski aug akmeņainās nogāzēs. Pēc ziedēšanas tie arī jāapgriež un jāsadala. Šis kopšanas pasākums nodrošina auga ilgmūžību. Ragainajām vijolītēm dod priekšroku vietai pilnā saulē, taču, tāpat kā visas pārējās pansijas, tās ir viegli kopjamas.
padomi un triki
Dārza pansijas un ragainās vijolītes atšķiras ne tikai ar ziedu lielumu. Uzmanīgi aplūkojot ziedu, jūs redzēsiet, ka no piecām ziedlapiņām pansijām ir četras uz augšu un viena uz leju, savukārt ragainajām vijolītēm ir trīs uz augšu un divas uz leju.