Liepas veidu var noteikt pēc lapām, ziediem un augļiem. Tāpat kā visām liepām, no mazlapu liepas zieda veidojas nelieli riekstu augļi, kas ir sfēriski un kuriem ir sēklas.

Augļu izskats
- riekstu augļi 5-7 mm gari,
- satur vienu vai divas sēklas
- sfērisks, bez rievotas,
- čaumala sākumā nedaudz matains, vēlāk kails, plāns un viegli sadrupināms,
- gaiši zaļa, brūna ziemā,
- Infructescence savienota ar spārnu lapu.
Ne visi ziedi kļūst par augļiem
Mazlapu liepa zied tikai no jūnija līdz jūlijam, padarot to par vienu no retajiem vietējiem lapu kokiem, kuru ziedēšana sākas pēc pilnīgas lapotnes veidošanās. Ziedu izdalītā intensīvā smarža piesaista kukaiņus, kas veic apputeksnēšanu. Mazlapu liepas ir ziedošas, bet augļu daudzums gadu no gada atšķiras. Daži augļi nesatur sēklas. Arī aukstais laiks vai pieaugošais koka vecums veicina to, ka bezsēklu augļu īpatsvars ir diezgan augsts.
Pavairošana ar sēklām
Sīklapu liepas izteiktā spēja izlauzt saknes un kātiņus būtiski veicina tās dabā sastopamo koku populācijas atjaunošanos. Neskatoties uz plašo ziedēšanu, mazlapu liepām ģeneratīvā pavairošana (ar sēklām) notiek diezgan reti. Sēklas izplata vējš, rotējošajam spārna lāpstiņam palielinot lidojuma attālumu un samazinot nogrimšanas ātrumu. Augļi nogatavojas septembrī. Joprojām zaļie augļi spēj dīgt, tāpat kā augļi, kas ziemā palika uz auga. Necaurlaidīgais slānis, kas ieskauj sēklas, aizkavē dīgtspēju.
padomi
Liepas spēcīgi vairojas veģetatīvi ar kociņu un sakņu izvirdumu. Šī iemesla dēļ un zemo vietu prasību dēļ mežsargi mazlapu liepu novērtē kā pionieru augu. Tas aug uz gandrīz jebkuras augsnes un var noturēties pret citiem kokiem ar savu pumpuru spēku.